Daži ieteikumi relaksācijai

Pēdējos gados ļoti populāri ir pētījumi par relaksācijas ietekmi uz mūsu organismu. Rezultāti rāda, ka relaksācija ir noderīga ikvienam, kas rūpējas par savu fizisko un psiholoģisko veselību. Regulāra relaksācija mazina stresu, stabilizē elpošanu un sirdsdarbību, uzlabo garastāvokli, uzmanības noturību un koncentrēšanās spējas, u.c.
 
Lai atslābinātos un uzlādētu organismu, nav nepieciešams trīs reizes dienā pārtraukt darbu, lai veiktu stundu garu meditāciju uz paklāja biroja vidū. Var pielietot īsas, bet iedarbīgas relaksācijas metodes. Piemēram, ērti iesēdies krēslā, pastiep muskuļus – rokas, kājas, kaklu un muguru, atslābini apakšžokli un paver muti, aizver acis, dziļi ieelpo caur degunu un lēni izelpo caur muti. Pastiepies, ieelpo un LĒNĀM izelpo… un vēlreiz! Pacel galvu, izstiep kaklu, atslābini un nolaid plecus vai pacel rokas un izstaipies, sajūti, kā organisms reaģē ar patīkamām sajūtām! Domā tikai par savu elpošanu (ieelpa – izelpa). Vari atkārtot elpošanas vingrinājumus pirms gulētiešanas. Vēl viens lielisks veids, kā atpūsties – žāvāties! Lai to izdarītu, pietiek tikai padomāt par žāvām vai iedomāties cilvēku, kurš žāvājas. Nu ko, jau žāvājies?
 
Pārslēdzies no darba, paņem īsas atpūtas pauzes. Paskaties apkārt un nosauc 5 lietas, ko redzi, un 5 skaņas, kuras dzirdi. Vari veikt arī īsu vizualizāciju – iedomājies kādu sev mīļu vietu un iztēlojies, kā veic nelielu pastaigu pa šo vietu. Pakavējies pie šīs vizualizācijas pāris minūtes. Ja veiksi tādus pārtraukumus ik pēc 1,5–2 stundām, tas būs pietiekami, lai uzlādētu ķermeni ar enerģiju. Vari likt atgādinājumus tālrunī vai pierakstīt atgādinājumu uz līmlapiņas. Pamēģini!
 
Muskuļu relaksācija palīdz noņemt stresa radīto spriedzi muskuļos. Lūk, dažas pavisam vienkāršas tehnikas spriedzes mazināšanai. Pamata princips muskuļu relaksācijai – sasprindzini un atslābini pēc kārtas dažādas ķermeņa daļas. Katru vingrinājumu veic 2 reizes pa 10 sekundēm, sasprindzinot un atslābinot muskuļus. Izmēģini šos:
• Savelc plaukstu dūrē! Saspied, cik cieši vien spēj, un noturi to tā 10 sekundes. Atlaid plaukstu un 10 sekundes sajūti siltumu un atslābumu plaukstā. Atkārto vingrinājumu ar abām plaukstām 2 reizes. Vai arī spēcīgi izplet pirkstus kā palmas zarus uz 10 sekundēm. Pēc tam atslābini pirkstus.
• Apakšdelms – virzi pirkstus uz apakšdelma pusi, līdz sajūti spriedzi apakšdelmā.
• Bicepss – kā kultūrists saliec roku uz augšu elkonī tā, lai sasprindzinātu bicepsus.
• Pleci – cel plecus tuvāk ausīm, cik vien spēj!
 
Labākam naktsmieram noderēs relaksācija – meditācija pirms miega. Tā vietā, lai skaitītu aitas, kas patiesībā prasa zināmas pūles, iztēlošanos un var nemaz nemudināt uz miegu, izvēlies vienkārši sekot līdzi tikai savai elpai. Kādu brīdi koncentrējies uz elpu un tad sāc pievērst uzmanību savam ķermenim. Ar katru izelpu atslābini ķermeņa daļas, sākot no pēdām. Vienkārši ieelpo un izelpu prātā sūti uz to ķermeņa daļu, kuru tobrīd atslābini. Tā izej cauri visam ķermenim. Mēģini atslābināt arī seju un pat galvas virsmu. Iespējams, Tevi pārņems žāvas, brīžiem Tavas domas aizklīdīs, bet pieņem to kā daļu no šī procesa un ļaujies. Ikreiz, kad domas aizpeld, atgriezies pie savas elpas. Tas ir labākais, uz ko koncentrēties.
 
Ikviens skrējējs zina: 42 km – tas ir grūti, bet trenējoties var sasniegt mērķi. Sajūti savu ķermeni, uzklausi un atbalsti to, un viņš noteikti pateiksies ar dzīvesprieku, svaigām idejām, pozitīvu domāšanu, ātru lēmumu pieņemšanu, stiprumu un saldu miegu. Veic regulāro relaksācijas treniņu, un Tu sasniegsi savu mērķi – Tu varēsi atslābināt savu ķermeni pie pirmajām stresa pazīmēm, un tas nozīmē, ka varēsi mazināt izdegšanas risku, uzlabot produktivitāti un garastāvokli un nostiprināt savu psiholoģisko spēku! Relax!